Cik ūdens veidus tu zini?

cik-udens-veidus-tu-zini

Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas. Tā ir ķīmiska viela, ko veido ūdeņradis un skābeklis, tā ķīmiskā formula ir H2O.

H2O jeb ūdens molekula sastāv no 2 ūdeņraža atomiem un 1 skābekļa atoma. Neskatoties uz to, ka ūdens ķīmiskā formula ir vienkārša, tā ķīmiskās un fizikālās īpašības ir ļoti īpatnējas, un tās pat ir stipri citādākas nekā vairumam citu vielu, kas atrodas uz Zemes.

Ūdens ir visas dzīvības pamatā, tādēļ, iespējams, tas ir vissvarīgākais šķidrums pasaulē. Ir zināms, ka visām pazīstamajām dzīvības formām ir vajadzīgs ūdens (izņemot dažu veidu baktērijas), un tiek uzskatīts, ka dzīvība ir radusies tieši ūdenī.

Tāpēc mēs UDENSPUDELE.LV kā ūdens dzeršanas veicinātāji par šo tematu rakstām un arī ikdienā runājam. Šī raksta ideja radās, kad kopā ar bērniem spēlējām spēli, kurš nosauks vairāk ūdens veidus dabā. Lūk kas mums sanāca.

Ja Tev ir ietikums, kādu ūdens veidu varam šim sarakstam pievienot, droši pievieno komentāros. Jau ieriekš paldies!

Ūdens agregātstāvokļi

Ūdens ir sastopams trīs agregātstāvokļos: kā cieta viela, kā šķidra viela, kā gāzveida viela.

1. Ūdens

Ūdens ir H2O šķidrais agregātstāvoklis – ir pāreja starp cieto un gāzveida agregātstāvokli. Veids, kā šo vielu cilvēki patērē visvairāk.

2. Ledus

Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums. Tas ir ūdens cietais agregātstāvoklis, kaut gan tam ir mazāks blīvums nekā ūdenim. Zemāka blīvuma dēļ ledus gabali spēj noturēties virs ūdens. Tīrs ūdens sasalst ledū, ja tā temperatūra ir zemāka par 0 °C.

udens-agregatstavoklis-ledus

3. Tvaiks

Ūdens tvaiks ir ūdens gāzveida agregātstāvoklis. Tas rodas, ūdenim iztvaikojot vai ledum sublimējoties. Ūdens tvaiks veido daļu no hidrosfēras. Atšķirībā no citiem ūdens agregātstāvokļiem, tvaiks nav redzams. Atmosfēras augšējos slāņos, ūdens tvaikam kondensējoties, rodas mākoņi. Ja tas notiek zemes virskārtas tuvumā, tad veidojas migla.

Ūdens atmosfērā

Iztvaikošanas un lietus veidā ūdens cirkulē pa visu planētu. Ūdens tvaiks, kas atrodas atmosfērā, kondensējoties veido mākoņus.

4. Migla

Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezējums atmosfēras zemākajos slāņos. Migla rodas, kondensējoties ūdens tvaikiem, tas ir, tiem pārejot no gāzveida stāvokļa mazos ūdens pilienos. Ledus migla var veidoties temperatūrā, kas zemāka par −20 °C un tādā gadījumā migla izskatās līdzīga izkliedētiem dūmiem vai dūmakai.

Migla biežāk rodas virs pilsētām, nekā virs laukiem. Tas ir tāpēc, ka pilsētas gaisā ir vairāk higroskopisku produktu, kas veicina ūdens kondensēšanos, piemēram, automobiļu izplūdes gāzes, tomēr migla ir bieži novērojama veidojamies mežu ielokos vai reljefa pazeminājumos, kur augsne ir mitrāka vai purvaināka.

5. Mākonis

Mākoņi ir ūdens tvaiku kondensēšanās produktu sakopojums atmosfērā sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā lielā daudzumā. Mākoņiem ir svarīga nozīme ūdens riņķojumā dabā, tie var pārvietoties tūkstošiem kilometru attālumā, līdz ar to pārnesot un pārdalot milzīgas ūdens masas.

Ja nebūtu mākoņu, nevarētu rasties ne lietus, ne sniegs vai krusa. Mākoņi ir viens no dabas brīnumiem, tiem var būt visdažādākās formas un veidi: mazi un balti; tumši un draudoši; kā kokvilnas pogaļas vai milzīgas saulespuķes; plāns palags vai bieza sega; balti, pelēki, zaļi vai melni — cēli sarkani vai maigi rozā, kad saules stari atstarojas tajos neilgi pirms saulrieta.

udens-atmosfera-makoni

6. Lietus

Lietus – tie ir nokrišņi ūdens pilienu veidā. Lietu veido ūdens pilieni, kas rodas mākoņos un smaguma spēka ietekmē krīt lejup. Krītot pilieni savā starpā savienojas, veidojot lietus lāses.

7. Sniegs

Sniega kristāli ir ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam uzkrītot uz zemes. Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās. Parasti sniegs veidojas, kad gaisa temperatūra ir tuvu 0 °C vai zem tās.

8. Krusa

Krusa ir nokrišņi, blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos. Krusas graudiņi ir ledus lodveida bumbiņas, kas veidojas 4 km augstumā mākoņu iekšpusē,kurā ir daudz ūdens pilienu. Tie sasalst zemā gaisa temperatūrā (no −40 līdz −20 °C), veidojot ledus kristālus. Bieži krusa ir novērojama kopā ar spēcīgu negaisu un lietusgāzēm.

9. Rasa

Rasa ir sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem. Rasa ir atmosfēras nokrišņu veids, kad ūdens tvaiks kondensācijas un pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem.

Šī parādība visbiežāk vērojama vasaras periodā, skaidrās naktīs, kad zeme atdziest zem rasas punkta temperatūras. Gaisa temperatūras pazemināšanās dēļ ūdens tvaiks kondensējas uz objektiem zemes virsmas tuvumā un pārvēršas par ūdens pilieniem. Parasti tas notiek naktī.

10.Kondensāts

Produkts, ko iegūst, pārvēršot vielu no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.

11.Sarma

Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u.tml., desublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.

12. Lāsteka

Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledus veidojums,kas radies, tekot škidrumam ( no kā) lejup.

13.Vižņi

Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus, kas veidojas tekošā pārdzesētā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega un malasledus atlūzām.

14. Pārsla

Krītoša sniega sīka daļa – dažadas formas sniega kristālu veidojums.

Ūdens uz zemes

Uz Zemes ūdens ir sastopams daudzos veidos – jūrās sālsūdens un aisbergu veidā, ezeros un upēs utml.

15. Strauts

Strauts ir nelielas ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem. Parasti strauti rodas no avota — pazemes ūdeņu — izplūšanas vietas virszemē vai nokrišņiem.
Strauti ir svarīga daļa no ūdens aprites dabā. Strautus iedala pastāvīgajos un sezonālajos strautos, kā arī līdzenuma un kalnu strautos.

16. Tērce

Tērce ir neliela ūdenstece( bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka pa kuru( parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.

17. Urga

Urga ir neliela, šaura ūdenstece, parasti strauts, tērce.

18. Upe

Upe ir pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gutnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus. Daļa upes tecējuma var būt pazemē. Upe var sākties no avota, ezera, nelielu strautu grupas vai no lielāka mitrāja.
Upēm ir izšķiroša nozīme civilizācijas vēsturē — upju ielejās attīstījās pirmās civilizācijas. Arī mūsdienās liela daļa pasaules lielo pilsētu, tai skaitā Latvijas pilsētu, atrodas upju krastos.

udens-uz-zemes-upe

19. Peļķe

Peļķe ir ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes,ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Lielākajā daļā gadījumu peļķes veidojas, lietus laikā sakrājoties ūdenim, kurš uzreiz nevar iesūkties zemē, vai kūstot sniegam. Ūdens peļķē saglabājas tikmēr, kamēr tas iesūcas zemē vai iztvaiko. Tomēr ir arī peļķes, kuras ir pastāvīgas un atrodas ielejās, kur nav noteces.

Peļķes izmēri var būt ļoti dažādi – no dažiem centimetriem līdz desmitiem metru diametrā.

20. Dīķis

Dīķis ir neliela ūdenskrātuve( parasti mākslīgi izveidota). Tā ir neliela ezeram līdzīga ūdenstilpne, kas atšķiras no ezera ar to, ka ir mākslīgi izveidota, lai uzkrātu stāvošu ūdeni. Dīķis var kalpot ne tikai par ūdens uzkrājēju, bet arī par peldvietu, zivju audzētavu, ainavas elementu.

21. Ezers

Ezers ir dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu. Ezeros parasti ietek upes un/vai avoti, tajos krīt nokrišņi. Ezeri nereti iegūst ūdeni arī no purviem. No ezeriem parasti iztek viena upe.

Lielākā daļa pasaules ezeru atrodas Ziemeļu puslodē, samērā tālu ziemeļos. 60% pasaules ezeru atrodas Kanādā. Ar ezeriem bagātajā zonā atrodas arī Latvija — arī šeit ezeri ir izplatīts un ļoti nozīmīgs ainavas elements, ar kuru cieši saistīta arī vietējo iedzīvotāju vēsture un kultūra.

22. Jūra

Jūra ir ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa. Tā ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

23. Okeāns

Okeāns ir zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti. Okeāni (no sengrieķu: Ωκεανός, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes. Aptuveni 71% no Zemes virsmas klāj okeāni. Visos okeānos ir tikai sālsūdens un vidējā sāls koncentrācija ir 35 promiles. Bieži vien ar terminu “okeāns” apzīmē visu pasaules okeānu kopumu.

24. Ledājs

Ledājs ir liels, kustīgs ledus masu sablīvējums( sauszemē). Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ. Ledājs veidojas, sakrājoties sniegam un tam pārvēršoties ledū, kas notiek gadiem ilgi. Parasti ledāji veidojas tad, ja ir zema gaisa temperatūra un liels nokrišņu daudzums, kas visbiežāk novērojams tieši kalnos, nevis zemienēs.

25. Šļūdonis

Šļūdonis ir ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejā pa nogāzi. Šļūdoņi parasti veidojas kalnos, slīdot lejā pa kalnu nogāzēm un ielejām.

26. Avots

Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.

Karstie avoti – avoti ar augstu ūdens temperatūru.

Kāpjošs avots – spiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no apakšas uz augšu.

Krītošs avots – gruntsūdeņu un citu bezspiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no augšas uz leju.

Submarīnais avots – avots, kas izplūst okeānā vai jūrā.

27. Ģeizers

Ūdens avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.

28.Strūkla

Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots(vielas) kopums, kura fizikālās īpašības( piemēram, ātrums, blīvums,temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.

29.Lāma

Neliela ieplaka, kur ir stāvošs ūdens. Neliels laukums, kas,piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts(ar ko).

30.Līcis

Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera) daļa.

Ūdens forma

31. Lāse

Lāse ir šķidruma mazākā apaļa vai ieapaļa daļiņa.

32. Piliens

Piliens ir mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u.tml. šķidrumam sadaloties sīkās( parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem( uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.

udens-forma-piliens

Ūdens vēl citur dabā

Ūdens riņko ne tikai dabā, bet arī mūsos pašos. Ūdens ir šķīdinātājs, kas regulē visas ķermeņa funkcijas, kā arī izšķīdināto vielu, kuras tas iznēsā, iedarbību. Ūdens uztur organismā līdzsvaru jeb homeostāzi. Nodrošina ūdenī šķīstošo vielu uzsūkšanos, barības vielu transportu uz mērķa šūnām un vielmaiņas atkritumproduktu izvadi no organisma.

33. Sula

Sula ir dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts vai cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus.

34. Asaras

Asaras ir bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri; šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma. Aptuveni 99% no asarām veido ūdens. Atlikušo procentu lielākoties veido dažādas neorganiskas vielas — nātrija hlorīds, nātrija karbonāts, magnija sāļi un citas vielas.

35. Sviedri

Sviedri ir cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķudrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām. 98-99% sviedru veido ūdens.Atlikušos procentus sviedru veido vārāmā sāls, urīnviela, urīnskābe, taukskābes un holesterīns.

One Reply to “Cik ūdens veidus tu zini?”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.